Piedzīvojums lidmašīnā turp ceļā bija satraucošs, ņemot vērā to , ka neko nezini un nesaproti ,kas notiek, pajautājot , kāpēc jāņem mantas un jākāpj ārā, saņemot atbildi ,ka kāds noņemts no reisa un vēl kkas un , ka tagad meklē viņa bagāžu, lai būtu droši, nemaz nejuties labāk.
Bet laimīgi tik un tā nonācām galā tikai 1h nokavēšanos :):D
Par lielu laimi man un Agatei angļu brokastis mums netika, jo tās "īpaši garšīgās" Rasas mamma nespēja atrast vismaz kādos 3 veikalos :D
Protams, ka nedēļa bija graujoša.Šoreiz , pat īsti nezinu vai tas ir labi vai slikti, Agatei bija iespēja iemūžināt , manu un Rasas dīvainības ģenialitāti (unikalitāti) :D + Rasai izdodas pielipināt kustības :D
Agates un Rasas domas/muļķības/kļūdas runāšanā radīja dungojamo dziesmiņu , kas pielipa uz visu atlikušo laiku.
Ar trešo reizi , beidzot nokļuvu Londonā,braucot autobusā uz Londonu domāju , ka man viņa nepatiks dēļ tā lielā cilvēku pūļa, bet es kļūdījos.Būtu vēl labāk, ja būtu vēl vairāk laika ..
Esot tur likās , ka laika ir pietiekami un pat ,ka tas reizēm nekustas, bet pienāca brīdis , kad tas sāka skriet.
Braucot uz lidostu gribēju , lai laiks uz brīdi apstājas kaut uz mazu brīdi.
Es laikam pie tā nepieradīšu un domāju , ka tas pat ir labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru