Rīt es , pirmo reizi šajā gadā, speršu kāju atkal skolas telpās.
Nīkstot mājās es domāju , ka ātrāk gribu tikt prom no gultas un tējas kalniem , kaut vai uz to pašu skolu.
Tomēr tagad man vairs tik ļoti nevelk uz to skolu.
Es zinu , ka man vienkārši ir jāsaņemas , bet tagad man nav pārliecības.
Laika nav daudz , bet pietiekami , es ceru .
No šī gada es centīšos domāt vairāk pozitīvi , domājams tas man noderēs :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru