Esmu izrādes "Otello" emociju kokteiļa pārdomās .
Es pat nemanīju kā paskrien laiks.
Tiešām patika un iesaku.
Pats Otello mani kā tēls neinteresēja , bet viņa atdjutants, kas vainīgs, pie visas stāsta putras, ir izcils.
Kā jau mana mamma teica viss pretīgākais un ļaunākais uz zemes ir cilvēks.
Jā, adjutants bija maita, bet ,iedziļināties tēlā un tajā , cik lieli pārdzīvojumi ir , un , ka dēļ savas būtības vienkārši vairs nevar izpiņķerēties, bija tas par ko domāju izrādes laikā.
Protams, Keišs bija nepārspējams Otello lomā, visas emocijas un sejas izteiksmes.
Tagad esmu noskaņojusies šo grāmatu izlasīt.
Izskatās , ka nākamā izrāde , ko apmeklēšu būs revidents.
Iesaku noskatīties šo izrādi , jo smieklu arī tur netrūkst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru